श्रीभगवानुवाच । इदं तु ते गुह्यतमं प्रवक्ष्याम्यनसूयवे । ज्ञानं विज्ञानसहितं यज्ज्ञात्वा मोक्ष्यसे ̍ शुभात् ॥१॥
śrībhagavānuvāca । idaṁ tu te guhyatamaṁ pravakṣyāmyanasūyave । jñānaṁ vijñānasahitaṁ yajjñātvā mokṣyase ̍ śubhāt ॥
राजविद्या राजगुह्यं पवित्रमिदमुत्तमम् । प्रत्यक्षावगमं धर्म्यं सुसुखं कर्तुमव्ययम् ॥२॥
rājavidyā rājaguhyaṁ pavitramidamuttamam । pratyakṣāvagamaṁ dharmyaṁ susukhaṁ kartumavyayam ॥
अश्रद्दधानाः पुरुषा धर्मस्यास्य परन्तप । अप्राप्य मां निवर्तन्ते मृत्युसंसारवर्त्मनि ॥३॥
aśraddadhānāḥ puruṣā dharmasyāsya parantapa । aprāpya māṁ nivartante mṛtyusaṁsāravartmani ॥
मया ततमिदं सर्वं जगदव्यक्तमूर्तिना । मत्स्थानि सर्वभूतानि न चाहं तेष्ववस्थितः ॥४॥
mayā tatamidaṁ sarvaṁ jagadavyaktamūrtinā । matsthāni sarvabhūtāni na cāhaṁ teṣvavasthitaḥ ॥
न च मत्स्थानि भूतानि पश्य मे योगमैश्वरम् । भूतभृन्न च भूतस्थो ममात्मा भूतभावनः ॥५॥
na ca matsthāni bhūtāni paśya me yogamaiśvaram । bhūtabhṛnna ca bhūtastho mamātmā bhūtabhāvanaḥ ॥
यथाकाशस्थितो नित्यं वायुः सर्वत्रगो महान् । तथा सर्वाणि भूतानि मत्स्थानीत्युपधारय ॥६॥
yathākāśasthito nityaṁ vāyuḥ sarvatrago mahān । tathā sarvāṇi bhūtāni matsthānītyupadhāraya ॥
सर्वभूतानि कौन्तेय प्रकृतिं यान्ति मामिकाम् । कल्पक्षये पुनस्तानि कल्पादौ विसृजाम्यहम् ॥७॥
sarvabhūtāni kaunteya prakṛtiṁ yānti māmikām । kalpakṣaye punastāni kalpādau visṛjāmyaham ॥
प्रकृतिं स्वामवष्टभ्य विसृजामि पुनः पुनः । भूतग्राममिमं कृत्स्नमवशं प्रकृतेर्वशात् ॥८॥
prakṛtiṁ svāmavaṣṭabhya visṛjāmi punaḥ punaḥ । bhūtagrāmamimaṁ kṛtsnamavaśaṁ prakṛtervaśāt ॥
न च मां तानि कर्माणि निबध्नन्ति धनञ्जय । उदासीनवदासीनमसक्तं तेषु कर्मसु ॥९॥
na ca māṁ tāni karmāṇi nibadhnanti dhanañjaya । udāsīnavadāsīnamasaktaṁ teṣu karmasu ॥
मयाध्यक्षेण प्रकृतिः सूयते सचराचरम् । हेतुनानेन कौन्तेय जगद्विपरिवर्तते ॥१०॥
mayādhyakṣeṇa prakṛtiḥ sūyate sacarācaram । hetunānena kaunteya jagadviparivartate ॥
अवजानन्ति मां मूढा मानुषीं तनुमाश्रितम् । परं भावमजानन्तो मम भूतमहेश्वरम् ॥११॥
avajānanti māṁ mūḍhā mānuṣīṁ tanumāśritam । paraṁ bhāvamajānanto mama bhūtamaheśvaram ॥
मोघाशा मोघकर्माणो मोघज्ञाना विचेतसः । राक्षसीमासुरीं चैव प्रकृतिं मोहिनीं श्रिताः ॥१२॥
moghāśā moghakarmāṇo moghajñānā vicetasaḥ । rākṣasīmāsurīṁ caiva prakṛtiṁ mohinīṁ śritāḥ ॥
महात्मानस्तु मां पार्थ दैवीं प्रकृतिमाश्रिताः । भजन्त्यनन्यमनसो ज्ञात्वा भूतादिमव्ययम् ॥१३॥
mahātmānastu māṁ pārtha daivīṁ prakṛtimāśritāḥ । bhajantyananyamanaso jñātvā bhūtādimavyayam ॥
सततं कीर्तयन्तो मां यतन्तश्च दृढव्रताः । नमस्यन्तश्च मां भक्त्या नित्ययुक्ता उपासते ॥१४॥
satataṁ kīrtayanto māṁ yatantaśca dṛḍhavratāḥ । namasyantaśca māṁ bhaktyā nityayuktā upāsate ॥
ज्ञानयज्ञेन चाप्यन्ये यजन्तो मामुपासते । एकत्वेन पृथक्त्वेन बहुधा विश्वतोमुखम् ॥१५॥
jñānayajñena cāpyanye yajanto māmupāsate । ekatvena pṛthaktvena bahudhā viśvatomukham ॥
अहं क्रतुरहं यज्ञः स्वधाहमहमौषधम् । मन्त्रो ̍ हमहमेवाज्यमहमग्निरह् अं हुतम् ॥१६॥
ahaṁ kraturahaṁ yajñaḥ svadhāhamahamauṣadham । mantro ̍ hamahamevājyamahamagnirah aṁ hutam ॥
पिताहमस्य जगतो माता धाता पितामहः । वेद्यं पवित्रमोङ्कार ऋक्साम यजुरेव च ॥१७॥
pitāhamasya jagato mātā dhātā pitāmahaḥ । vedyaṁ pavitramoṅkāra ṛksāma yajureva ca ॥
गतिर्भर्ता प्रभुः साक्षी निवासः शरणं सुहृत् । प्रभवः प्रलयः स्थानं निधानं बीजमव्ययम् ॥१८॥
gatirbhartā prabhuḥ sākṣī nivāsaḥ śaraṇaṁ suhṛt । prabhavaḥ pralayaḥ sthānaṁ nidhānaṁ bījamavyayam ॥
तपाम्यहमहं वर्षं निगृह्णाम्युत्सृजामि च । अमृतं चैव मृत्युश्च सदसच्चाहमर्जुन ॥१९॥
tapāmyahamahaṁ varṣaṁ nigṛhṇāmyutsṛjāmi ca । amṛtaṁ caiva mṛtyuśca sadasaccāhamarjuna ॥
त्रैविद्या मां सोमपाः पूतपापा यज्ञैरिष्ट्वा स्वर्गतिं प्रार्थयन्ते । ते पुण्यमासाद्य सुरेन्द्रलोक- मश्नन्ति दिव्यान्दिवि देवभोगान् ॥२०॥
traividyā māṁ somapāḥ pūtapāpā yajñairiṣṭvā svargatiṁ prārthayante । te puṇyamāsādya surendraloka- maśnanti divyāndivi devabhogān ॥
ते तं भुक्त्वा स्वर्गलोकं विशालं क्षीणे पुण्ये मर्त्यलोकं विशन्ति । एवं त्रयीधर्ममनुप्रपन्ना गतागतं कामकामा लभन्ते ॥२१॥
te taṁ bhuktvā svargalokaṁ viśālaṁ kṣīṇe puṇye martyalokaṁ viśanti । evaṁ trayīdharmamanuprapannā gatāgataṁ kāmakāmā labhante ॥
अनन्याश्चिन्तयन्तो मां ये जनाः पर्युपासते । तेषां नित्याभियुक्तानां योगक्षेमं वहाम्यहम् ॥२२॥
ananyāścintayanto māṁ ye janāḥ paryupāsate । teṣāṁ nityābhiyuktānāṁ yogakṣemaṁ vahāmyaham ॥
ये ̍ प्यन्यदेवता भक्ता यजन्ते श्रद्धयान्विताः । ते ̍ पि मामेव कौन्तेय यजन्त्यविधिपूर्वकम् ॥२३॥
ye ̍ pyanyadevatā bhaktā yajante śraddhayānvitāḥ । te ̍ pi māmeva kaunteya yajantyavidhipūrvakam ॥
अहं हि सर्वयज्ञानां भोक्ता च प्रभुरेव च । न तु मामभिजानन्ति तत्त्वेनातश्च्यवन्ति ते ॥२४॥
ahaṁ hi sarvayajñānāṁ bhoktā ca prabhureva ca । na tu māmabhijānanti tattvenātaścyavanti te ॥
यान्ति देवव्रता देवान्पितॄन्यान्ति पितृव्रताः । भूतानि यान्ति भूतेज्या यान्ति मद्याजिनो ̍ पि माम् ॥२५॥
yānti devavratā devānpitṝnyānti pitṛvratāḥ । bhūtāni yānti bhūtejyā yānti madyājino ̍ pi mām ॥
पत्रं पुष्पं फलं तोयं यो मे भक्त्या प्रयच्छति । तदहं भक्त्युपहृतमश्नामि प्रयतात्मनः ॥२६॥
patraṁ puṣpaṁ phalaṁ toyaṁ yo me bhaktyā prayacchati । tadahaṁ bhaktyupahṛtamaśnāmi prayatātmanaḥ ॥
यत्करोषि यदश्नासि यज्जुहोषि ददासि यत् । यत्तपस्यसि कौन्तेय तत्कुरुष्व मदर्पणम् ॥२७॥
yatkaroṣi yadaśnāsi yajjuhoṣi dadāsi yat । yattapasyasi kaunteya tatkuruṣva madarpaṇam ॥
शुभाशुभफफलैरेवं मोक्ष्यसे कर्मबन्धनैः । सन्न्यासयोगयुक्तात्मा विमुक्तो मामुपैष्यसि ॥२८॥
śubhāśubhaphaphalairevaṁ mokṣyase karmabandhanaiḥ । sannyāsayogayuktātmā vimukto māmupaiṣyasi ॥
समो ̍ हं सर्वभूतेषु न मे द्वेष्यो ̍ स्ति न प्रियः । ये भजन्ति तु मां भक्त्या मयि ते तेषु चाप्यहम् ॥२९॥
samo ̍ haṁ sarvabhūteṣu na me dveṣyo ̍ sti na priyaḥ । ye bhajanti tu māṁ bhaktyā mayi te teṣu cāpyaham ॥
अपि चेत्सुदुराचारो भजते मामनन्यभाक् । साधुरेव स मन्तव्यः सम्यग्व्यवसितो हि सः ॥३०॥
api cetsudurācāro bhajate māmananyabhāk । sādhureva sa mantavyaḥ samyagvyavasito hi saḥ ॥
क्षिप्रं भवति धर्मात्मा शश्वच्छान्तिं निगच्छति । कौन्तेय प्रतिजानीहि न मे भक्तः प्रणश्यति ॥३१॥
kṣipraṁ bhavati dharmātmā śaśvacchāntiṁ nigacchati । kaunteya pratijānīhi na me bhaktaḥ praṇaśyati ॥
मां हि पार्थ व्यपाश्रित्य ये ̍ पि स्युः पापयोनयः । स्त्रियो वैश्यास्तथा शूद्रास्ते ̍ पि यान्ति परां गतिम् ॥३२॥
māṁ hi pārtha vyapāśritya ye ̍ pi syuḥ pāpayonayaḥ । striyo vaiśyāstathā śūdrāste ̍ pi yānti parāṁ gatim ॥
किं पुनर्ब्राह्मणाः पुण्या भक्ता राजर्षयस्तथा । अनित्यमसुखं लोकमिमं प्राप्य भजस्व माम् ॥३३॥
kiṁ punarbrāhmaṇāḥ puṇyā bhaktā rājarṣayastathā । anityamasukhaṁ lokamimaṁ prāpya bhajasva mām ॥
मन्मना भव मद्भक्तो मद्याजी मां नमस्कुरु । मामेवैष्यसि युक्त्वैवमात्मानं मत्परायणः ॥३४॥
manmanā bhava madbhakto madyājī māṁ namaskuru । māmevaiṣyasi yuktvaivamātmānaṁ matparāyaṇaḥ ॥
ओम् तत्सदिति श्रीमद्भगवद्गीतासूपनिषत्सु ब्रह्मविद्यायां योगशास्त्रे श्रीकृष्णार्जुनसंवादे राजविद्याराजगुह्ययोगो नाम नवमो ̍ ध्यायः
om tatsaditi śrīmadbhagavadgītāsūpaniṣatsu brahmavidyāyāṁ yogaśāstre śrīkṛṣṇārjunasaṁvāde rājavidyārājaguhyayogo nāma navamo ̍ dhyāyaḥ